Vidējais rakstīšanas ātrums pēc vecuma, darba un ierīces

Pētījumi blakus

Vispirms izlasi labējo kolonnu. Izkliede no 33 līdz 90 atspoguļo to, kurus mērīja un vai viņi pārrakstīja, sacerēja vai rakstīja iztikas dēļ.

Dhakala pētījums ir krietni lielākais, un tā paša kopsavilkums ainu raksturo vienkārši: vairums raksta ap 30 līdz 60 WPM, un daži sasniedz vairāk nekā 120. Vidējais 51,56 atrodas šīs joslas augšdaļā, jo brīvprātīgie bija jauni (trīs ceturtdaļas vecumā no 11 līdz 30 gadiem) un norādīja, ka raksta 3,2 stundas dienā. Pētījums arī aprēķina WPM no pārrakstītā teksta garuma un nelabotās kļūdas uzrāda atsevišķi, tāpēc tā skaitlis ir tuvāks mūsu bruto WPM nekā neto. Ko tas nozīmē salīdzināšanai, skaidro raksts kāpēc tavs WPM dažādās vietnēs atšķiras.

Karata laboratorijas skaitlis ir vistuvākais parastam biroja darbiniekam. Dalībnieki sadalījās ātrajā, vidējā un lēnajā grupā ar vidēji 40, 35 un 23 WPM. Sacerot ātrums bija 19, un to vērts atcerēties, kad darba sludinājuma skaitlis šķiet augsts: gandrīz katrs tests mēra pārrakstīšanu.

Tad kurš vidējais ir tavējais? Nekad neesi trenējies: Karata 33. Raksti visu dienu un gribi uzlaboties: Dhakala 52. Raksti iztikas dēļ: apmācītu profesionāļu 60 līdz 90.

Mūsu pašu skaitļi un kāpēc to vēl nav

Mūsu procentiļu norāde izmanto pašu rezultātu kopu, tiklīdz kādā režīma, ilguma un valodas grupā ir 10 000 rezultātu. Līdz tam tā rāda marķētu atsauces kopu, kas ņemta no miljoniem rezultātu publiskos rakstīšanas testos, un norāde katru reizi nosauc, kāda ir šī kopa. Sākumā mēģinājām vienkāršu „tu esi ātrāks par 71% cilvēku”. Ar dažiem simtiem rezultātu tas neko nenozīmēja: skaitlis lēkāja katru reizi, kad kāds mūsu ātrs draugs pēc kārtas izpildīja desmit testus.

Sagaidām, ka mūsu galīgās mediānas būs augstākas par Karata biroja lietotājiem. Vietne ar tik dziļu iestatījumu lapu vispirms piesaista entuziastus.

Kāds ir vidējais rakstīšanas ātrums pēc vecuma?

Lielas datu kopas par rakstīšanas ātrumu uz tastatūras pēc vecuma nav. Dhakala rakstā vecums tika apkopots, taču vecuma un ātruma sakarības analīze nav sniegta, tāpēc jebkurš galddatora skaitlis pa desmitgadēm, kas tiek piedēvēts šim rakstam, no tā nav ņemts.

Labākie lielie vecuma dati, ko atradām, attiecas uz telefoniem. Palins un kolēģi publicēja vidējo ātrumu pa vecuma grupām saviem 37 370 telefona rakstītājiem:

Pēc pusaudžu gadiem ātrums ar katru desmitgadi krītas; bērni līdz 10 gadu vecumam bija lēnākie – 24,3 WPM. Tie ir telefona skaitļi no jaunas izlases (75% jaunāki par 28 gadiem), tāpēc vecāko grupu rindas balstās uz mazāku cilvēku skaitu.

Tastatūras stāsta citu stāstu, vismaz par prasmīgiem rakstītājiem. Timotijs Salthauss 1984. gadā pētīja rakstītājus vecumā no 19 līdz 72 gadiem, kuru ātrums bija no 17 līdz 104 neto WPM. Vecākie rakstītāji bija lēnāki vienkāršos piesitienu un reakcijas laika uzdevumos, tomēr rakstīja tikpat ātri. Viņa skaidrojums bija tāds, ka tie skatījās tekstā tālāk uz priekšu un sagatavoja nospiedienus agrāk, kompensējot lēnākās kustības. Piebilde: vecākie rakstītāji varbūt vienkārši bija ātrāki jaunībā, tāpēc pētījums rāda, ka prasmi var saglabāt, nevis to, ka visi to saglabā.

Lielā datu kopa toties rāda, ka apmācība un tehnika nozīmē vairāk nekā dzimšanas dienas. Dhakala brīvprātīgie, kas bija apmeklējuši rakstīšanas kursu, vidēji sasniedza 54,35 WPM pret 49,00 tiem, kas nebija, – starpība ap 5 WPM. Tie, kas norādīja, ka lieto vairāk pirkstu, bija ātrāki, un korelācija starp pirkstu skaitu un ātrumu bija 0,38. Savukārt Feita kustību uztveršanas pētījumā pašmācībā apguvušie rakstītāji, lietojot mazāk pirkstu, sasniedza ātrumu, kas salīdzināms ar aklās rakstīšanas pratējiem; ātrumu prognozēja tas, vai katram taustiņam ir pastāvīgs pirksts un vai rokas paliek mierā.

Pusaudži uz tastatūras bieži šķiet lēni, jo tastatūras apmācība ir nevienmērīga. Jaunzēlandes RNZ 2026. gada februārī ziņoja, ka tur skolās rakstīšanu parasti nemāca, lai gan valsts eksāmeni pāriet tiešsaistē.

Mēs nejautājam dzimšanas datumu, tāpēc mums nav pašiem savu vecuma datu.

Kāds ir normāls rakstīšanas ātrums dažādos darbos?

Lielākā daļa darba skaitļu ir pieņemšanas sliekšņi. Tie tomēr parāda, ko darba devēji sagaida.

Vispārējs biroja darbs. ASV federālais kvalifikācijas standarts lietvedim-mašīnrakstītājam un biroja automatizācijas amatiem prasa 40 WPM, mērot piecu minūšu paraugā ar ne vairāk kā trim kļūdām, un 2026. gada federālais darba sludinājums, ko pārbaudījām, to citē vārds vārdā. Piecas minūtes ar 40 WPM ir aptuveni 1000 rakstzīmju, tātad trīs kļūdas nozīmē apmēram 99,7% tīra teksta. Ātrums ir pieticīgs, precizitāte gan ne. Datu pārrakstītāja amatiem prasa 20 vai 25 WPM atkarībā no pakāpes.

Indijas valsts darbi. SSC lietveža rakstīšanas tests prasa 35 WPM angliski vai 30 hindi valodā 10 minūšu laikā, ko tas pielīdzina 10 500 un 9000 taustiņu nospiedieniem stundā. Mūsu SSC CHSL treniņa tests izmanto šo formātu.

Datu ievade. To mēra taustiņu nospiedienos stundā (KPH), nevis WPM; Wikipedia norāda, ka daudzos darbos prasa 8000 vai 10 000, aptuveni 27 līdz 33 WPM. SSC datu ievades tests lielākajā daļā iestāžu prasa 8000 taustiņu nospiedienu stundā, bet Valsts kontroliera un revidenta (Comptroller and Auditor General) birojam – 15 000. Precizitāte ar cipariem un pieturzīmēm ir viss darbs, un mūsu eksāmenu treniņa lapas aptver šos formātus.

Transkripcija. Wikipedia literatūras kopsavilkums profesionāliem mašīnrakstītājiem min 43 līdz 80 WPM, un dažos amatos prasa 80 līdz 95. Precizitāte tur ir svarīgāka par ātrumu, jo katra kļūda atšifrējumā ir labojums, par ko maksā kāds cits.

Tiesas stenogrāfija. Tā ir cita mašīna. Tiesas stenogrāfisti raksta ar stenotipu, un National Court Reporters Association RPR sertifikācija pārbauda 180, 200 un 225 WPM piecu minūšu diktātos ar 95% precizitāti katrā. Mūsu tiesas stenogrāfista treniņa lapa aptver rakstītās transkripcijas pusi.

Programmēšana. Lielākā daļa programmētāja taustiņu nospiedienu tiek simboliem, navigācijai un īsiem identifikatoriem, ar garām pauzēm starp spurtiem, un prozas WPM gandrīz neko no tā neprognozē. Vairāk rakstā aklā rakstīšana programmētājiem.

Kāds ir vidējais rakstīšanas ātrums telefonā?

Vidējais rakstīšanas ātrums telefonā ir aptuveni 36 WPM: Palina pētījumā 36,2, un 2,3% rakstzīmju palika kļūdainas. Salīdzinot ar Dhakala 51,56 uz fiziskām tastatūrām no tādā pašā veidā piesaistītiem brīvprātīgajiem, tas ir apmēram 70% no tastatūras ātruma. Autori to formulē kā aptuveni par 15 WPM lēnāk.

Ir nozīme tam, kā tu turi telefonu. Ar diviem īkšķiem rakstošie bija ātrākie – 38,0 WPM; ar vienu pirkstu rakstošie vidēji sasniedza 29,2. Automātiskās labošanas lietotāji bija ātrāki – 43,4 WPM. Tie, kas lietoja tikai vārdu prognozēšanu, vidēji sasniedza 32,8, mazāk nekā 34,8 tiem, kas nelietoja nekādus palīglīdzekļus, un žestu (vilkšanas) rakstītāji vidēji sasniedza 32,2, lai gan autori norāda, ka vilkšanas paraugu bija maz.

Telefonus mēs vērtējam atsevišķi. Skārienekrāna rezultāts fiksē, vai tika lietota automātiskā labošana, automātiskās labošanas aizstājums skaitās kā viens taustiņa nospiediens, un telefona rezultāti netiek iekļauti publiskajās līderu tabulās.

Daudzi pievieno telefonam vai planšetei fizisku tastatūru, un tāpēc arī šeit eksāmenu lapas darbojas šādi.

Klēpjdators pret galddatoru nozīmē mazāk, nekā cilvēki gaida. Dhakala laika dati izceļ pārklāšanos (rollover) – nākamā taustiņa nospiešanu pirms iepriekšējā atlaišanas: vidēji 25% taustiņu nospiedienu, ātriem rakstītājiem 40 līdz 70%, uz jebkuras tastatūras, kas reģistrē pārklājošos nospiedienus. Vairāk par to rakstā par tastatūrām.

Vai 40 WPM ir labs rakstīšanas ātrums?

Jā. Mērķis, kas jēgpilns lielākajai daļai pieaugušo, ir 40 WPM ar 97% precizitāti vienas minūtes testā. Tā ir ASV federālā latiņa rakstīšanas darbiem, augstāk par Karata biroja lietotāju 33, un pietiek ikdienas darbam, par to nedomājot. Tas ir aptuveni 0,6 standartnovirzes zem Dhakala brīvprātīgo vidējā, un tas vairāk pasaka par šiem brīvprātīgajiem nekā par tevi.

60 WPM ar tādu pašu precizitāti ir aptuveni 0,4 standartnovirzes virs Dhakala vidējā, apmācītu rakstītāju diapazona apakšā un reāls pamats transkripcijas darbam. 80 ir aptuveni 1,4 standartnovirzes virs tā. Pāri 100 tu esi to nelielo cilvēku vidū, kuri pēc pētījuma apraksta sasniedz vairāk nekā 120.

Salīdzini sevi ar pareizajiem cilvēkiem un tādu pašu testa garumu. Īsi testi parasti dod augstākus skaitļus nekā gari, jo neviens nenotur sprinta tempu, tāpēc 50 divu minūšu laikā var būt labāks rezultāts nekā 60 piecpadsmit sekundēs. Precizitāte ir otra puse; raksts ko patiesībā mēra rakstīšanas precizitāte skaidro, kāpēc 97% ir labāki par 90% vairāk, nekā izskatās. Lai uzzinātu savu skaitli, izpildi 1 minūtes rakstīšanas testu trīs reizes un paturi mediānu.

Ja gribi skaitli celt, treniņa plāns no 40 līdz 80 WPM ir plāns, kuram mēs paši sekotu, un treniņš tiek veidots no taustiņiem, kuros tu kļūdies.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāds ir pieaugušo vidējais rakstīšanas ātrums?

Aptuveni 40 WPM, un lielākā daļa cilvēku ir starp 30 un 60. Parasti biroja lietotāji laboratorijā, pārrakstot tekstu, vidēji sasniedza 33; pašizvēlējušies tiešsaistes brīvprātīgie lielākajā pētījumā – 52.

Vai jaunāki cilvēki raksta ātrāk?

Telefonos – jā: Palina dati krītas no 39,6 WPM pusaudžiem līdz 26,3 piecdesmitgadniekiem. Uz tastatūrām Salthauss konstatēja, ka prasmīgi vecāki rakstītāji saglabāja ātrumu, lasot tālāk uz priekšu.

Kādu rakstīšanas ātrumu prasa darba devēji?

Parasti 40 WPM biroja un lietvedības amatiem ar ļoti nedaudzām kļūdām. Datu ievadi mēra taustiņu nospiedienos stundā, parasti 8000 līdz 10 000.